Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās ministres Ingas Bērziņas vadītā Rīgas metropoles attīstības darba grupas sanāksme. Starpinstitucionālajā darba grupā pārstāvji diskutēja par Rīgas metropoles konkurētspējas veicinošiem pasākumiem un iespējām.
Vadot darba grupas trešo sanāksmi, ministre Inga Bērziņa uzsvēra: “Rīgas metropoles areālam ir potenciāls attīstīt tā konkurētspēju un piesaistīt investīcijas. Tas ir jāskata kopskatā ar citiem attīstības jautājumiem, lai reģions kļūtu par platformu dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai un turpinātu būt pievilcīgs arī Latvijas iedzīvotājiem. Strādājot pie finansējuma piesaistes, aicinu izmantot arī iespēju efektivizēt pašvaldību darbību, izmantojot tehnoloģiju, t.sk. mākslīgā intelekta risinājumus, tādējādi ietaupot finansējumu, kuru novirzīt attīstībai.”
Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja, norādīja, ka ir svarīgi fokusēties uz atsevišķiem jautājumiem un to risināšanu reģiona mērogā – līdz šim no organizācijām izskanējušo jautājumu bloki bijuši mobilitāte, kā arī kavalificēta darbaspēka sagatavošana, ko var nodrošināt ar atbilstošām izglītības programmām, profesionālās ievirzes skolām.
Edvards Ratnieks, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs, norādīja uz Rīgas pašvaldības produktīvo sadarbību ar uzņēmējdarbības organizācijām. Tā rezultātā ir attīstīts “zaļā koridora” princips investoriem, kā arī mazināta būvvaldes birokrātija.
Par to, ka investoru dēļ var veiksmīgi sadarboties vairākas pašvaldības, pastāstīja Vita Paulāne, Ropažu novada domes priekšsēdētāja, kā piemēru minot IKEA būvniecību, kur sadarbojās pašvaldība ar Rīgu, kā arī vēlāk kopīgi risināja sabiedriskā transporta pieturvietu jautājumu.
Anita Līce, Rīgas Metropoles izpilddirektore, norādīja uz nepieciešamību apzināties pašvaldību funkciju apjomus. Uzņēmējdarbība ir viena no tām, tāpēc viens svarīgs virziens ir no valsts puses mazināt administratīvo slogu, piemēram, ES fondu projektu apgūšanā. Tāpat svarīgi būtu rast skaidru robežšķautni valsts līmenī, lai pašvaldības par sadarbību investoram nenokļūtu zem KNAB lupas. No vienas puses investori sagaida pašvaldības pretimnākšanu un labvēlīgu attieksmi, no otras puses – pašvaldības ierobežo, kā to interpretēs Valsts kontrole, KNAB un ES fondu uzraugošās ministrijas.
Normunds Līcis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs, uzsver nepieciešamību šīs VARAM darba grupas ietvaros risināt konkrētas problēmas, ņemot vērā, ka pie galda atrodas visas ieinteresētās puses. Visbiežāk jautājumu risināšana ir kompleksa un ar vienu iesaistīto pusi nav iespējams rast risinājumu.
Pēc VARAM aicinājuma Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” pārstāvis Guntars Kopeika ziņoja par Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistē. Tāpat arī Siguldas novada pašvaldības struktūrvienības “Siguldas novada Attīstības aģentūras” direktors Uldis Dvinskis un Teritorijas attīstības pārvaldes vadītāja Inga Zālīte klāstīja par Siguldas novada pašvaldības pieredzi uzņēmējdarbības veicināšanā Rīgas metropoles areāla kontekstā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris ziņoja par konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem sekmīgākai investīciju piesaistei Rīgā un Rīgas metropoles areālā.
Sanāksmes laikā klātesošie diskutēja par to, kā veicināt Rīgas metropoles konkurētspēju un investīciju piesaisti, izmantojot esošos resursus, kā attīstīt daudz spēcīgāku Rīgas metropoles reģionu, izprotot katras pašvaldības vajadzības un iespējas. Klātesošie ir vienisprāt, ka Rīgas plānošanas reģions ir bāze vienotajam stratēģiskajam redzējumam ekonomiskai attīstībai. Tika aktualizēti tādi jautājumi kā uzņēmējdarbības attīstības mehānismi, investoru piesaistes sistēma valsts līmenī. Tāpat tika diskutēts par pašvaldību līdzekļu izmantošanas, uzņēmējdarbības atbalsta un infrastruktūras izbūves jautājumiem. Tāpat ir skaidrs, ka konkurētspējas pamatā ir arī līdz šim diskutētie mobilitātes un izglītības jautājumi.
Lai detalizētāk spriestu par izskanējušiem problēmjautājumiem un iespējamiem risinājumiem, dalībnieki diskusiju turpinās ceturtajā Rīgas metropoles areāla darba grupas sanāksmē 29. maijā.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Saeimas, Satiksmes ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona, Rīgas valstspilsētas, Salaspils novada, Olaines novada, Mārupes novada, Saulkrastu novada, Ropažu novada, Siguldas novada un Ķekavas novada pašvaldības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
Rīgas metropoles attīstības darba grupa izveidota, lai nodrošinātu koordinētu sadarbību starp Rīgas metropoles areālā ietilpstošajām pašvaldībām un valsti. Tās galvenais uzdevums ir izveidot Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli, kas paaugstinātu areāla konkurētspēju Ziemeļeiropā. Pirmā Rīgas metropoles attīstības darba grupas sanāksmenorisinājās šī gada 18. janvārī. Tās dalībnieki pārrunāja ilgtspējīgas mobilitātes jautājumus. Otrā darba grupa norisinājās 14.martā, pārrunājot izglītības sistēmas pilnveidi.
