Aug 19

Rīgas Metropoles pašvaldības jau aktīvi gatavojas energotaupības pasākumiem – no valsts sagaida elastību reaģēšanā uz situācijas izmaiņām

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” tikšanās laikā ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un labklājības ministru Gati Eglīti atzinušas, ka tās jau uzsākušas gatavoties sarežģītajam rudens periodam un pakāpeniski ievieš taupības pasākumus. Vienlaikus pašvaldības cer uz valsts pietiekamu elastību un atbalstu gan iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībām saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu rudens/ ziemas periodā, atbilstoši situācijas attīstībai un reālajām vajadzībām.

Māris Sprindžuks, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu reģiona pašvaldībās vēsturiski kā galvenais apkures avots tiek izmantota gāze, līdz ar to mums nav ilūziju par energoresursu sadārdzinājuma ietekmi uz pašvaldību spējām pildīt pamatfunkcijas. Mēs jau šobrīd aktīvi plānojam pasākumus dažādiem scenārijiem, lai nodrošinātu pamatfunkcijas mūsu iespēju robežās, jo pašvaldības pamatbudžets jau paliek nemainīgs. Tas īpašumu grozs, ko ikdienā apsaimnieko pašvaldības, lai nodrošinātu visas valsts un pašu noteiktās funkcijas, ir ļoti apjomīgs – sākot no publiskās infrastruktūras, izglītības iestādēm, transportu līdz pat vietējiem sporta centriem, kur notiek pulciņi bērniem. Piemēram, mums Ādažos jau šobrīd ir jādomā un jārēķina, kā varēsim nodrošināt atvērtu peldbaseinu rudens un ziemas sezonā iedzīvotājiem un sporta nodarbībām bērniem un jauniešiem.”

Edvards Smiltēns, “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks: “Mēs jau tagad paredzam, ka iedzīvotāji uz pašvaldībām dosies arī pēc 50 eiro valsts atbalstu rēķiniem. Nabadzības riskiem pakļautas būs ne tikai sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, bet arī ģimenes ar vidējiem ienākumiem. Tas darba un palīdzības apjoms, ko pašvaldībām būs jāsniedz, būs vairākas reizes lielāks, nekā šobrīd tas tiek darīts. Tai pat laikā mūsu sociālo un citu dienestu kapacitāte ir ierobežota un ar daudzkārtēja darba apjoma pieaugumu tās pašu spēkiem netiks galā. Arī šim no valsts puses gaidām finansiālu atbalstu, lai pašvaldības var nodrošināt valsts papildus uzlikto funkciju izpildi. Rīgas gadījumā netaisnīgas valsts nodokļu pārdales un politikas dēļ pašvaldības ienākumi pēdējos gados jau tā ir samazinājušies par 400 miljoniem eiro.”

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars aicināja jau šobrīd valstij nodrošināt elastību atbalsta administrēšanā, lai neveidotos situācija, ka pēc gada Valsts Kontroles atzinumos pašvaldībām tiek pārmesta procesa nepietiekama uzraudzība, jo tās nav izkontrolējušas, vai tieši tā māja tiek apkurināta ar malkas apkuri un tieši atbilstoši savai platībai, kā arī par atbalsta piešķiršanu iedzīvotājiem, kas, piemēram, nav deklarēti konkrētajā adresē. Pašvaldību kapacitāte veikt šādu uzraudzību nav iespējama, tāpēc svarīgi, lai šajā situācijā pašvaldības nekļūtu par ķīlniekiem.

Pašvaldības pārrunāja ar ekonomikas ministri par gāzes piegādēm un iespējām veikt iepirkumus centralizēti ar valsts starpniecību, kas būtu izdevīgāk un arī drošāk par gāzes piegāžu nepārtrauktību. Savukārt ar labklājības ministru tika pārrunāti dažādi atbalsta instrumenti un spēja elastīgi reaģēt pesimistiskāku scenāriju gadījumā.

No savas puses pašvaldības jau šobrīd veic priekšdarbus, lai samazinātu izmaksas, paredzot papildu energotaupības pasākumus. Vairāk ar tiem var iepazīties šeit.

Leave a reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.