Rīgas Metropoles pašvaldības pauž satraukumu par Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces š.g. 15.septembra ierosinājumu – pedagogu darba samaksas palielināšanai finansējumu 12 miljonu apmērā smelties no pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Māris Sprindžuks: Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Drīz vien ne tikai skolotājiem, bet arī pašvaldībām būs jāstreiko. Tādi Robina Huda sirojumi pa pašvaldību budžetiem vēl nav pieredzēti. Laikā, kad pašvaldības mēģina sadiegt pēdējo kapeiku skolu un dārziņu apkurei, un bērnu pusdienām, ministri brīvi sadala iedzīvotāju nodokļus, kuri paredzēti pašvaldības funkcijām.”
Gan administratīvi teritoriālās reformas ietekme, gan Covid-19 pandēmijas ietekme, gan iepriekš nepieredzētu strauju energoresursu cenu kāpuma rezultātā negatīvā sociālekonomiskā ietekme jau tā ir pamatīgi iedragājusi pašvaldību budžetus un to dzīvotspēju, tādēļ šāds nepārdomāts un ar pašvaldībām nesaskaņots risinājums nav panesama nasta nevienai pašvaldībai, pie kam ierobežo pašvaldību spēju pildīt savas funkcijas un pienākumus vēl vairāk.
Aprēķini par Administratīvi teritoriālās reformas pozitīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem ir izrādījušies maldīgi – “ietaupītas naudas” vietā pašvaldībām reformas rezultātā ir radušies papildus izdevumi. Ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībai paliekošā daļa par 5 % un tas būtiski ir ierobežojis pašvaldību iespēju sniegt labākus, kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Papildus tam nesabalansētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma jau tā ir mazinājusi pašvaldību pakalpojumu pieejamību. Valstij teorētiski un praktiski ir iespēja budžeta deficīta finansēšanai naudu aizņemties finanšu tirgos, bet pašvaldībām šādas iespējas praktiski nav.
Rīgas Metropoles pašvaldības jau aprīlī aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pedagogu atalgojumam rast līdzekļus valsts budžetā.
