Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” pievienojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un citu organizāciju parakstītai iniciatīvai, kurā lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu.
Jau kopš 2019.gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas – ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikt lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Vēstuli parakstījušas arī tādas organizācijas kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība “Skolas Vārds” un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Jāatgādina, ka 2024.gada valsts budžetā mācību līdzekļu iegādei tika atvēlēti aptuveni 9,4 miljoni eiro, tāda pati summa paredzēta arī 2025.gada budžeta projektā, kas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, bet 2026.gadā paredzēti tikai aptuveni 9,1 miljoni eiro. Trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēs, atbilstoši savām budžeta iespējām, nodrošina pašvaldības (dibinātājs), taču ne visām ir tāds pietiekams finansējums, tāpēc pārsvarā gadījumu mācību process notiek bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem, kas valstī palielina nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, jo atkarīgs no vietvaras rocības. Tas arī rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi pārkāpjot autortiesības.
Minimālais mācību līdzekļu izmaksu apjoms uz vienu skolēnu šobrīd ir 100 eiro sākumskolā un 80 eiro nākamajos izglītības posmos. Ņemot vērā Satversmē garantētās
vienlīdzīgās iespējas iegūt izglītību, aicinām kopīgi beidzot atrisināt jautājumu, nosakot pienākumu vai nu pārdalīt finansējumu mācību līdzekļu iegādei vai attiecīgi piešķirt šos līdzekļus un šobrīd, nevis atkal pārceļot šo jautājumu uz nākamo budžeta ciklu.
Ja netiek nodrošināts nepieciešamais valsts finansējums mācību līdzekļiem, tas ietekmēs izglītības kvalitāti ilgtermiņā, kā arī nodarbinātības stabilitāti pedagogiem, novēršot pārslodzi. Nav iespējama izglītības kvalitāte sistēmā, kurā nav izglītības ieguvei nepieciešamā minimuma mācību procesam.
Informācijai:
2024.gadā izdevniecība “Skolas Vārds” veica pedagogu aptauju. Tās rezultāti liecina, ka izglītības iestādēs trūkst līdzekļu, lai iegādātos mācību grāmatas, darba burtnīcas, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodiskos materiālus (skolotāja rokasgrāmatas, uzdevumu krājumus, pārbaudes darbu paraugus) un dažādus digitālus mācību risinājumus. To norāda 76% aptaujas dalībnieku, 46% respondentu norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, viņu pārstāvētajā skolā tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem. 45,2% aptaujas dalībnieku, vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, par darba burtnīcām norāda atbildi “pavisam nepietiekami” vai “drīzāk nepietiekami”.
