Rīgas Metropoles pašvaldību vadība uzklausīja Finanšu ministrijas vīziju par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas paredz būtiski mainīt tā formu, atsakoties no savstarpējiem valsts – pašvaldības norēķiniem, kā arī tajā neiekļaut nekustamo īpašumu nodokli, bet iekļaut līdz šim nebijušus kritērijus.
Rīgas Metropoles vadība aicināja veikt aprēķinus par katru pašvaldību, kas būtu datos balstīti un atbilstu reālajai situācijai 2025.gadam. Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisāre paskaidroja, ka šādu modeli iespējams izveidot tikai tad, kad būs zināmas izmaiņas nodokļu reformā. Šobrīd aprēķini veikti uz šī brīža situāciju un nosacījumiem.
Rīgas Metropole vēl vērtēs Finanšu ministrijas piedāvāto modeli.
Pašvaldības pēdējos gadus saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedz šo izmaksu kāpumu. Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai u.c. lietas.
Jau iepriekš Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.
Esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis nosaka proporcionāli lielas iemaksas no pašvaldību gada budžetiem. Piemēram, Mārupes, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu iemaksas veido no 13% līdz gandrīz 18% no budžeta ieņēmumiem. Pārējām pašvaldībām iemaksu īpatsvars ir ap 10% no budžeta. Pieaugot pašvaldību ieņēmumiem no IIN, automātiski pieaug arī iemaksu apjomi. Līdz ar to veidojas apburtais loks – pašvaldību attīstībai līdzekļu vairāk nepaliek.
Kopumā Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 174,76 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Šogad iemaksas fondā veic 10 pašvaldības – visas deviņas Rīgas Metropoles pašvaldības un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmēju lokā.
No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (pērn – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (pērn 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (pērn – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (pērn – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (pērn – 4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (pērn – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (pērn – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.
