Intervija ar Edvardu Ratnieku, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropoles” līdzpriekšsēdētāju un Rīgas vicemēru “Rīgas Apriņķa Avīzē”.
– Par Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētāju jūs kļuvāt šā gada janvārī. Iepriekš šīs organizācijas redzeslokā vairāk bija ar transportu un loģistiku saistītu jautājumu. Vai līdz ar vadības nomaiņu prioritātes ir mainījušās?
– Apvienības “Rīgas metropole” mērķis ir stiprināt Rīgas un Pierīgas savstarpējo sadarbību, izveidojot kopīgu metropoles platformu, kādas iepriekš nebija. Ušakova laikā Rīga darbojās atsevišķi, un Pierīga tāpat. Nebija tā dialoga. Tomēr šāds metropoles koncepts ir lielākajā daļā pasaules, kur piepilsētas koncentrējas ap lielpilsētām un galvaspilsētām.
Svarīgi ir būt aktīvākiem sava viedokļa paudējiem un interešu pārstāvjiem valsts politikas veidošanā. Rīgas metropole ir galvenais attīstības centrs Latvijā, tur dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju un tiek saražotas vairāk nekā divas trešdaļas valsts iekšzemes kopprodukta. Tai ir pavisam atšķirīgas problēmas, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Līdz šim vairums jautājumu tika risināti vienādi visos reģionos. Šī pieeja “kas der vienam, der visiem” ir jāmaina.
Piemēram, sāpīgs jautājums ir mūsu metropoles pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā. Mēs esam galvenie šo iemaksu veicēji – maksājam no mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju samaksātajiem nodokļiem citām pašvaldībām –, un bieži vien šīs iemaksas tiek izlietotas nevis pamatfunkciju segšanai, bet gan lai celtu jaunus infrastruktūras objektus, piemēram, sporta halles un stadionus, skolas, remontētu ceļus, tomēr mums pašiem pietrūkst līdzekļu, lai līdzīgas lietas attīstītu savās pašvaldībās un nodrošinātu līdzīgas ekstras saviem iedzīvotājiem. Mēs vēlamies panākt, ka kļūstam par pilntiesīgu sarunu partneri politikas veidotājiem valsts mērogā.
– Vai Pierīgas novadu iedzīvotājiem ir lemts piedzīvot tik daudz apspriesto stāvparku jeb park&ride sistēmas ieviešanu, kas krietni atslogotu autobraucēju ikdienu un ietaupītu ievērojamus līdzekļus, ko šobrīd nākas tērēt, novietojot auto maksas stāvvietās pilsētas centrā?
– Mēs vairs nerunājam par vienkāršotu park&ride sistēmu, bet gan infrastruktūras un pieejamības ziņā attīstītiem mobilitātes punktiem un mezgliem. Jau šobrīd notiek darbs pie deviņu mobilitātes punktu attīstīšanas pie dzelzceļa stacijām Rīgā, kas ļautu integrēt dzelzceļu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. Plānots šos punktus izveidot pie dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem “Vecāķi”, “Vecdaugava”, “Mangaļi”, “Brasa”, “Alfa”, “Gaisma”, “Atgāzene”, “Turība” un “Slokas iela”. Rīgas dome tikko atbalstīja finansējumu šo punktu būvprojektu izstrādei.
Manuprāt, ja vēlamies vēl efektīvāk risināt Rīgas mobilitātes jautājumus, šiem mobilitātes punktiem ir jābūt ar ļoti attīstītu infrastruktūru, ērtu pārsēšanos, kā arī sabiedriskajam transportam ir jānodrošina ātrs transfērs līdz Rīgas centram. Ja kāds no šiem punktiem iztrūks vai nebūs attiecīgajā līmenī, tas nemotivēs pārsēšanos no personīgā transporta uz sabiedrisko. Šis ir jautājums, pie kā ir jāstrādā Pilsētas attīstības departamentam. Vienlaikus šo punktu veidošanā arī valstij ir jāpiedalās ar finansējumu, jo tas kalpos par mezglu visas valsts iedzīvotājiem. Šīs investīcijas nevar būt tikai Rīgas atbildība.