Nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi un pakalpojumus katras pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šādus mērķus iecerēts sasniegt ar jauno Pašvaldību likumu – vienu no nozīmīgākajiem pēdējos gados izstrādātajiem tiesību aktiem, ar ko tiek ieviesti arī jauni sabiedrības līdzdalības mehānismi.
Jaunais Pašvaldību likums, kas stājies spēkā 1. janvārī, aizstāj novecojušo, 1994. gadā pieņemto likumu “Par pašvaldībām” un turpmāk noteiks pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, sadarbību starp pašvaldībām un ar valsts institūcijām.
Izmaiņas vietvaru darbības tiesiskajā regulējumā bija nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc aktīvākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, lai nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos, ar pašvaldību darbību saistītos jautājumos, likuma izstādē.
Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībās paredzēts izveidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes. Iedzīvotāju padomes varēs veidot ne tikai atsevišķos pagastos vai pilsētās, bet arī to daļās.
Noteikts, ka padomju kompetencē būs izskatīt šādus no pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses:
- gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana, pretplūdu pasākumi, kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;
- gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;
- sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu.
Lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, jaunais likums paredz līdzdalības budžetu vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Likums nosaka, ka līdzdalības budžeta finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem. Projekta iesniedzēji var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, vai biedrība, vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības. Par projektiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, tiek organizēts balsojums.
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses, pašvaldība rīko publisko apspriešanu tās autonomās kompetences jautājumos, paredz jaunais likums.
Publisko apspriešanu rīko pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai.
Jaunais likums paredz arī kolektīvos iesniegumus pašvaldībai par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Kolektīvā iesnieguma tiesības dotas Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā. Lai iesniegtu kolektīvo iesniegumu, nepieciešams noteikts minimālais iesniedzēju skaits, kuru nosaka šādā veidā:
Novada pašvaldībā – atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī:
- līdz 15 000 iedzīvotāju – 100 iesniedzēju;
- no 15 000 līdz 30 000 iedzīvotāju – 200 iesniedzēju;
- vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju – 300 iesniedzēju.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībā – 2000 iesniedzēju.
Jaunais likums nosaka, ka pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga rīkot pašvaldības referendumu.
Šogad pieņemtais Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, paredz, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:
- pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem;
- domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta pirmās daļas 1. punktu piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību;
- domes atlaišanu. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt dome.
Tiesības ierosināt pašvaldības referendumu paredzētas gan pašvaldību domēm, gan balsotājiem – Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.
