Saulkrastu novads

Saulkrastu novada teritorijas kopējā platība ir 46,8 km². Saulkrastu novada administratīvā teritorija atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, Vidzemes rietumu daļā. Saulkrastu novada teritorija ietver piejūras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos līdz Zvejniekciemam ziemeļos. Administratīvā teritorija stiepjas 17 kilometru garumā.Novadā deklarēti dzīvo vairāk nekā 6 tūkstoši iedzīvotāji. Līdz ar vasaras sezonu, iedzīvotāju skaits ievērojami palielinās, kas saistīts ar tūrisma sezonas sākšanos un novadā esošo dārzkopības kooperatīvu iedzīvotāju plūsmas palielināšanos.Attālums no Saulkrastu centra līdz Rīgai ir 45 km, Limbažiem – 47 km, Siguldai – 40 km, Salacgrīvai – 58 km.Novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes autoceļš VIA Baltica. Novadam cauri tek četras upes – Inčupe, Pēterupe, Ķīsupe un Aģe, kas simboliski attēlotas Saulkrastu novada ģerbonī. Saulkrastu novada kultūras dzīvi veido aktīva māksliniecisko kolektīvu darbība un tradicionālie un no jauna ieviestie kultūras sarīkojumi. Tos organizē un vada pašvaldības aģentūra „Saulkrastu kultūras un sporta centrs”. Saulkrastos populārākie un tradīcijām bagātākie sporta veidi ir basketbols, volejbols, futbols un orientēšanās sports. Atzinību izpelnījušies arī džudo, karatē, šautriņu mešana un florbols. Šo sporta veida pārstāvji piedalās Latvijas un starptautiska mēroga sacensībās. Saulkrastu centrā izveidota labiekārtota peldvieta “Centrs”, kurai piešķirts Zilais karogs – pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts.Tas nozīmē, ka ir izpildīti starptautiskās ekoprogrammas kvalitātes kritēriji ūdens, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, tostarp arī labiekārtojuma un servisa jomās.

Saulkrastu novadā pieejamas vairāk nekā 15 dažāda veida naktsmītnes – viesnīcas, viesu nami, kempingi, atpūtas bāzes un telšu vietas. Zvejniekciems un tā akmeņainā jūrmala ir mākslinieku un fotogrāfu iecienītāka Saulkrastu piekrastes daļa. Tai līdzās atrodas Vidzemē pirmā osta – Skultes osta, kas ir lielākā no mazajām ostām Latvijā un nodarbojas ar kokmateriālu eksportu un atjaunojamo energoresursu pārkraušanu.

Skultes pagasta teritorija 5,8 km garumā piekļaujas jūrai. Attālums no pagasta centra līdz Rīgai ir 56 km. Pagasta teritoriju šķērso autoceļš VIA Baltica. 2007. gada rudenī tika nodots moderns, Eiropas standartiem atbilstošs, jauns autoceļš – satiksmes mezgls ar diviem ceļa pārvadiem un vienu dzelzceļa pārvadu. Rekonstruēti esošie pagasta ceļi Skulte–Vidriži 1,3 km garumā, ceļš uz Skultes dzelzceļa staciju un ceļa Dūči-Limbaži posms.

Pagasta teritoriju šķērso Aģes upe, kurā ietek Mazupīte un Toras upīte. Daļa pagasta teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā. Šaurā joslā gar jūru stiepjas Kadiķkalni – botāniskais liegums, tā lielu daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, kas kopā ar smilts grīsli, smiltāju ciesu, smiltāja kāpukviesi, kodīgo laimiņu un tumšsarkano dzeguzeni veido īpatnēju piejūras kāpu, augu valsts kompleksu.

Rīgas līča pludmalē atrodas divi lieli jūrakmeņi, kuri 1853. gadā ar ledu izstumti krastā.

Lielais Lauču dižakmens – elipsoīdas formas iesarkans granīts (apkārtmērs 12,25 m, garums 4,3 m, platums 3,1 m, augstums 3,1 m, tilpums 20 m³)

Mazais Lauču akmens – brūngans, neregulāras formas granīts stāvām malām (apkārtmērs 9,3 m, garums 3,3 m, platums 2,2 m, augstums 1,9 m, tilpums 10 m³)Abi akmeņi kopš 1962 gada ir valsts aizsardzībā. Lielais Lauču dižakmens kopš 2001. gada ir dabas piemineklis.
Neaizstājama vērtība ir akmeņainā Vidzemes Jūrmala.

Vidzemes jūrmalas iedzīvotāju galvenā nodarbošanās kopš senatnes bijusi zvejniecība. Skultes pagastā ir 328 piemājas un zemnieku saimniecības, 13 dārzkopības sabiedrības. Darbojas zivju pārstrādes uzņēmums, 2000. gadā sāka darboties Aģes HES. Skultē ir tirgus, veikali, degvielas uzpildes stacija, SIA „Skultes kokosta” u.c. Atpūtas cienītājus Skultē laipni sagaidīs viesu mājas.

Skultes pagasta Mandegās ir Skultes pirmsskolas izglītības iestāde “Aģupīte”.

Pagastā darbojas 3 bibliotēkas – Stienē, Skultes muižā un Mandegās. Lauku Sieviešu klubs „Kamēlija”. Kultūras un izglītības biedrība “Vīzija”, jauktais koris „Skulte”, kurš ir otrais vecākais koris Latvijā, bērnu deju kolektīvi, jauniešu deju kolektīvs, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lecam pa vecam”, bērnu vokālie ansambļi, linījdejas, ka arī rokdarbnieču pulciņš. Stienes ciemā darbojas Sieviešu klubs „Madaras.” Kolektīvi regulāri piedalās pagasta un Limbažu novada rīkotajos pasākumos.

Katru gadu tūkstošiem skatītāju ierodas Skultē maija pēdējā sestdienā uz aktiera Edgara Liepiņa atceres pasākumu „Tiksimies kādreiz maijā!”. Par tradīciju kļuvuši Skultes pagasta svētki, Bēbīšu svētki. Ar Skulti saistās gleznotāju Intas un Kārļa Dobrāja dzīve. Skultes pagasta novadniece ir dzejniece Vilma Kalde.

Ar Skultes vēsturi varat iepazīties romānā „Adiamindes āksts”, kura autors ir skultietis Aivars Kļavis. Skultē dzīvo tautā iemīļoti aktieri – Velta Skurstene, Imants Skrastiņš, Gunārs Placēns.

Skultē Vidzemes podniecības savdabīgās tradīcijas ir izturējušas laika pārbaudi un cepļu mākslinieki tās godā vēl šodien. Podniecības darbnīcu „Cepļi” vada podniecības mākslas meistare Ingrīda Žagata. „Zelmeņos” strādā podnieks Arnis Preiss. Keramiķes Elitas Taubes darbi ir porcelāna apgleznošana, kā pamatā ir viduslaiku arhitektūra, simboliskie, mistiskie tēli.