Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto pašvaldības īres dzīvokļu konceptuālo ziņojumu esošajā redakcijā un uzskata, ka tā ietvertais stratēģiskais redzējums nerisinās akūto darbaspēka trūkumu Rīgā un Pierīgā, kas izveidojies īres mājokļu nepieejamības dēļ. Šāds mājokļu pieejamības risinājums bija ļoti būtisks priekšnosacījums, lai piesaistītu jaunus investīciju projektus Latvijā un sekmētu valsts ekonomisko attīstību un budžeta ieņēmumu palielināšanu.
Šodien, 05.07.2022., izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tika virzīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais konceptuālais ziņojums “Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus”, kura ietvaros tika plānots, ka valsts budžeta finansējums pašvaldību īres mājokļu būvniecībai 2023. gadā paredzams 100 milj. euro, apejot “Rīgas Metropoles” [Rīgas un Pierīgas] pašvaldības. Ziņojuma virzība tā pretrunīgo mērķu dēļ ir apturēta un Rīgas Metropole cer uz drīzu konstruktīvu dialogu ar VARAM ministru par racionālu risinājumu valsts līdzsvarotai attīstībai.
Pie kam šie līdzekļi ietver arī jaunas VARAM iniciētas kapitālsabiedrības “Mājokļu Fonda institūcija” izveidi un uzturēšanu, kapitālsabiedrību izveidojot uz 30 gadiem, t.i. līdz 2053.gadam. Konceptuālajā ziņojumā paredzēti aptuvenie izdevumi šim mērķim 2023.gadā 100 miljonu euro apmērā, lai gan nav izklāstīta nedz aprēķina metodika, nedz jaunas kapitālsabiedrības izveides lietderības, pamatojuma un uzturēšanas SVID analīze [ieguvumu un zaudējumu analīze].
Likumā “Par pašvaldībām” palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā ir noteikta kā ekskluzīva pašvaldību autonomā funkcija, ko pašvaldības īsteno jau daudzu gadu garumā atbilstoši tām pieejamā valsts un Eiropas Savienības finanšu atbalsta apmēram, tādēļ nav izprotama jauna administratīva aparāta izveide, dibinot jaunu kapitālsabiedrību. VARAM patiesos mērķus apšaubāmus dara arī tostarp ziņojuma saskaņošana tikai ar vienu institūciju – Finanšu ministriju, lai gan atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa 52.pantā noteiktajam jautājuma būtība uzliek VARAM ziņojumu saskaņot ar daudzām citām institūcijām (piem., Ekonomikas ministriju, Konkurences padomi u.c.)
Rīgas Metropole ir vairākkārtīgi vērsusi sabiedrības un valdības uzmanību, ka Rīgas Metropoles pašvaldībās viena no būtiskākajām problēmām ir mājokļu nepietiekamība. Šāda VARAM pieeja neatbilst valsts reģionālās attīstības politikai.
Māris Sprindžuks, Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Mēs, Pierīgas pašvaldības vadītāji, saskaramies ar akūtu dzīvojamā fonda trūkumu, lai piesaistītu jaunus speciālistus un risinātu, piemēram, pedagogu, militārpersonu, ceļu inženieru un ārstu trūkumu vai arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem, it īpaši ražošanas, loģistikas un tirdzniecības sektorā, risinot darbaspēka trūkumu, kas ierobežo to attīstības iespējas. Jau gadiem tika solīts, ka šajā valsts programmā Rīgas Metropoles reģions arī tiks iekļauts, bet šobrīd redzam, ka šis solījums netiek pildīts, kas vēlreiz liek apšaubīt, vai šīs programmas viens no mērķiem ir sekmēt valsts ekonomisko attīstību.”
Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētājs: “Rīga starptautiski konkurē ar visa mūsu reģiona pilsētām par investīciju piesaisti, un pievilcīga īres tirgus nodrošināšana šeit ir viens no atslēgas elementiem. Rīgā, lai gan tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas, pieprasījums pēc dzīvojamās platības joprojām pārsniedz piedāvājumu. Tādējādi, neatbalstot mājokļu pieejamību Rīgā, mēs riskējam sev “iešaut kājā” konkurences cīņā ar kaimiņvalstu ekonomikām. Ja vēlamies piesaistīt talantus, profesionāļus un investorus Latvijai, tad vienkārši nav iespējams iztikt bez atbalsta galvaspilsētai, jo tieši Rīga būs viņu primārā lokācijas vieta.”
Valstiskā līmenī stratēģiski lēmumi ir jāpieņem uz datos balstītiem faktiem. Oficiālie 2022.gada valsts statistikas dati liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo 53 % valsts iedzīvotāju. Rīgā mitinās dominējošais vairākums Latvijas iedzīvotāju un darbaspēka, un tieši Rīgas Metropoles pašvaldībās 2021.gadā būtiski pieauga iedzīvotāju skaits.
Tostarp patreizējā energoapgādes krīze, ko izraisījis Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums – līdztekus Covid-19 krīzes ekonomiskajām un sociālajām sekām – ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ne vien Latvija, bet visas ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi.
Ministru konferencē par mājokļiem un būvniecību, kas notika Nicā 2022. gada 7.- 8. martā, ES dalībvalstis vienprātīgi pieņēma deklarāciju, kurā ietverts Eiropas konsenss par nepieciešamību atzīt spēcīgo politisko izaicinājumu veicināt ilgtspējīgu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un noturīgu mājokļu – kas nodrošina dzīves kvalitāti – būvniecību un ieguldījumus tajos. Nicas deklarācijā ir izklāstītas saistības, ko uzņēmušās ES dalībvalstis.
Attiecība uz galvaspilsētu Valsts kontrole savā 2021.gada revīzijas ziņojumā par Rīgas valstspilsētas nekustamā īpašuma pārvaldību ir uzsvērusi galvaspilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda nepieciešamību, lai varētu sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumos. Ir svarīgi atzīmēt, ka Rīgā koncentrējas lielākais Latvijas iedzīvotāju īpatsvars. Oficiālā 2022.gada statistika liecina, ka galvaspilsētā dzīvo 0,7 milj. iedzīvotāju.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” loma Rīgas metropoles areāla izaugsmē jo īpaši tika novērtēta un akcentēta šī gada sākumā prezentētajā starptautiskajā ESPON pētījumā “METRO – Kohēzijas politikas loma un nākotnes perspektīvas metropoles areālu un pilsētu plānošanā”.
