Rīgas Metropoles pašvaldības pauž atbalstu Ukrainai, un jau no kara paša sākuma gan maksimāli līdzdarbojas atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem Ukrainā, gan ir arī atvērtas bēgļu izmitināšanā un atbalsta sniegšanā, ņemot vērā pieejamos pašvaldības resursus. Uz doto brīdi pašvaldību rīcībā esošā informācija liecina, ka Rīgas Metropoles pašvaldībās ir izmitinātas vairāk nekā 1200 personas: astoņās Pierīgas pašvaldībās patvērumu atraduši vairāk nekā 400 bēgļi no Ukrainas, savukārt Rīgā – ap 850 bēgļu. Pierīgas pašvaldību vadītāji norāda, ka, redzot notikumu attīstību, bēgļu skaits tuvāko divu nedēļu laikā tikai dubultosies. Vienlaikus pašvaldības turpina uzrunāt savus iedzīvotājus, kuri uzņēmuši savās mājās ukraiņu radiniekus, paziņas un draugus, aicinot informēt par uzņemtajām personām un tās reģistrēt.
Rīgas Metropolē ir Rīgas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas pašvaldības.
“No pirmās kara dienas mūsu pašvaldības ir aktīvi iesaistījušās palīdzības sniegšanā gan Ukrainas tautai ar labdarības aktivitātēm produktu un preču savākšanā, gan arī apzinot pašvaldības resursus bēgļu izmitināšanai, iekļaušanai izglītības sistēmā un darba nodrošināšanā. Vienlaikus mēs kā pašvaldības esam aktīvi partneri valstij stratēģiskās vadības sanāksmēs, kuru mērķis ir valstiskā līmenī nodrošināt vienotu sadarbību Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas procesā starp ministrijām, tās pakļautības institūcijām, pašvaldībām un iestādēm,” norāda Māris Sprindžuks, biedrības “Rīgas Metropoles” līdzpriekšsēdētājs, Ādažu novada domes priekšsēdētājs.
Māris Sprindžuks uzsver, ka “daudz efektīvāku rezultātu būtu iespējams panākt, valstij centralizējot tikai bēgļu reģistrēšanas jautājumus, bet decentralizējot pašvaldībām – citus pakalpojumus bēgļiem – izmitināšanas, izglītības, sociālos un nodarbinātības pakalpojumus. Šobrīd klibo koordinācija, jo līdzīgi kā Covid krīzē – valsts grib koordinēt visu un nest to, ko nevar pacelt, kas rada bardaku. Jau šodien lielāko daļu paveic [ieved bēgļus] privātais sektors un pašvaldības ar tiem strādā bez komandas no augšas. Jāļauj pašvaldībām pašām lemt un rīkoties, savukārt valstij jādomā par finansiālo atbalstu pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās un privātajā sektorā, īpaši, ja situācijas ieilgs”.
Katrā pašvaldībā ir savi atbalsta mehānismi operatīvai rīcībai – pašvaldības būtībā ir pirmais palīdzības punkts, atrodot vietu pārnakšņošanai pirmajam laikam, pārtikai, medicīniskajai palīdzībai, apģērbam, pirmās nepieciešamības precēm u.tml. To visu pašvaldības sedz par saviem līdzekļiem vai piesaistot iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu kapacitāti. Atsevišķas Pierīgas pašvaldības ir radušas iespēju sniegt savu atbalstu tiem novadu iedzīvotājiem, kuri palīdzēs Ukrainas bēgļu ģimenēm, piemēram, būtiski samazinot nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kuros Ukrainas civiliedzīvotāji tiks izmitināti vai nodrošinot iespēju reģionālajā transportā pārvietoties bez maksas.
Patiesais uzņemto bēgļu skaits ir daudz lielāks, jo ne par visiem uzņemtajiem bēgļiem iedzīvotāji ziņo pašvaldībai, bet izvēlas valsts vienoto reģistru. Pašvaldības norāda, ka Pierīgā galvenā problēma ir brīva dzīvojamā fonda trūkums, kas šobrīd ļoti apgrūtina ar mājokļu nodrošināšanu. Šāda palīdzība galvenokārt tiek sniegta ar vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju starpniecību, tādēļ ir akūta nepieciešamība valstij rast iespēju vismaz daļēji segt izdevumus iedzīvotājiem, kuri privātā kārtā ir gatavi savā namā uzņemt ukraiņu ģimenes. Otrs virziens, kurā jāmeklē risinājumi, ir vietu trūkums pirmsskolās un skolās, jo Pierīgā izglītības iestādes jau līdz šim bija pārslogotas un tām ir ļoti ierobežota kapacitāte uzņemt papildu bērnus. Pašvaldību priekšrocība ir tieši integrētā pieejā, atrodot katram bēglim piemērotu risinājumu.
“Mēs izmantojam katru iespēju, kā palīdzēt. Jebkura krīze nāk negaidīti, un šobrīd ir jādomā valstij un pašvaldībām kopā, kā risināt problēmas ilgākam laika periodam, jo bēgļiem ir jānodrošina iespējas te dzīvot gadu un, iespējams, pat ilgāk, līdz var atgriezties savā dzimtenē. Pierīgas pašvaldību infrastruktūra ir jāpielāgo, bet to var izdarīt tikai sadarbībā ar valsti un tās atbalstu. Daudzas mūsu pašvaldības ir ar vietējiem uzņēmumiem pārrunājušas nodarbinātības iespējas, lai varētu nodrošināt uzņemtos Ukrainas civiliedzīvotājus ar darbavietām. Ikviena pašvaldība savu iespēju robežās dara maksimālo iespējamo, lai palīdzētu ukraiņu tautai šajā smagajā periodā,” atzīst Māris Sprindžuks.
Rīgas Metropoles pašvaldības atzinīgi novērtē iedzīvotāju un uzņēmumu atsaucību ziedojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldību teritorijās regulāri tiek nodrošinātas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem iesaistīties, un atsaucība ir ļoti liela.
Rīgas Metropoles pašvaldības pastāvīgi konsultējas ar valsts atbildīgajām iestādēm par kārtību un procedūrām, lai integrētu iespējamos Ukrainas bēgļus darba tirgū un nodrošinātu bēgļu statusu valsts un pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī iekļautu veselības aprūpē un bērnus izglītības sistēmā. Kā norāda pašvaldības, svarīgi, lai šie jautājumi būtu sakārtoti valsts līmenī – tas ļautu pašvaldībām ātrāk reaģēt nepieciešamības gadījumā.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “RĪGAS METROPOLE” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas. Apvienības sastāvā esošo pašvaldību teritorijās dzīvo vairāk nekā 42.5% jeb virs 800 000 no visiem Latvijas iedzīvotājiem – ap 670 000 Rīgā un ap 200 000 Pierīgas novados, kas nozīmē, ka uz šodienu Rīgā vidēji uz katriem 800 iedzīvotājiem ir uzņemts 1 bēglis, savukārt Rīgas Metropoles pašvaldībās ir uzņemts 1 bēglis uz katriem 500 iedzīvotājiem.
