Mai 31

Ropažu novada domes priekšsēdētāja valdības sēdē iebilst pret IZM priekšlikumiem skolu tīkla sakārtošanā

Vakardien valdības sēdē, kurā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, Ropažu novada domes priekšsēdētāja un Rīgas Metropole pārstāve Vita Paulāne aicināja nepārsteigties un turpināt diskusijas. Tāpat viņa norādīja, ka nevar atbalstīt IZM priekšlikumu kā skolu dibinātājus atstāt pašvaldības, bet par skolām no 7. – 12.klasēm lems valdība.

“Kā šādā situācijā par izglītības attīstību pašvaldībā, balstoties uz pašvaldības plānošanas dokumentiem, varēs lemt pašvaldību deputāti? Kā šādā situācijā pašvaldību deputāti varēs lemt par investīcijām skolās,” jautāja Paulāne. Viņa uzsvēra, ka pašlaik IZM piedāvājums Pierīgas novados atstāt pa vienai vidusskolai neesot īstenojams, jo izglītības iestāžu kapacitāte esot izsmelta.

Piemēram, Ulbrokas vidusskolā nesen vēl bija četras pirmās klases, tad piecas, bet tagad bērnu skaits, kas vēlas mācīties pirmajā klasē, jau ir pietiekams sešām vai septiņām klasēm. Ja tiktu ievērots IZM noteiktais, ka pirmajā klasē jābūt 20 bērniem, tad Ulbrokas vidusskolā varētu atvērt deviņas klases.

Kā piemēru viņa minēja arī Olaines novadu, kurā pašlaik izglītības iestādēs nav iespējams uzņemt papildu skolēnus tieši telpu trūkuma dēļ un neesot pamata domāt, ka šajā pašvaldībā skolēnu skaits varētu samazināties.

Līdzīga situācija esot Ķekavas novadā, kur tiek piedāvāts slēgt Baložu un Baldones vidusskolas. Jau ar šīm skolām, Ķekavas vidusskolā skolēnu skaits pieaugs par 50% un Ķekavas vidusskolas kapacitāte esot sasniegusi maksimumu.

Pierīgas situāciju spilgti raksturo Ādažu novads, kur skolai tika uzbūvēta piebūve, cerot, ka tas atrisinās situāciju ar telpu trūkumu. Taču telpas tika piepildītas pāris gadu laikā.

Kā informē IZM, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas. IZM piedāvā kritērijus “efektīva skolu tīkla izveidei”. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte. 20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.

Leave a reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *