Tikai viena vidusskola uz visu novadu. Šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu tīkla sakārtošanas plānu asi kritizē vairākas Pierīgas pašvaldības. Tajās uzsver, telpu trūkuma dēļ tās nevar atļauties mainīt esošo skolu kartējumu. Turklāt jau šobrīd daudzviet Pierīgā trūkst vietu pirmklasniekiem, kas nozīmē, ka šeit skolas ir nevis jāslēdz, bet gan jābūvē jaunas izglītības iestādes. Viedokļus apkopoja TV3 Ziņas.
Pirms nepilna mēneša valdība konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas jau kārtējo ieceri skolu tīkla sakārtošanai. Plāns paredz, ka turpmāk valsts no pašvaldībām varētu pārņemt lēmumus par to, kur atrasties skolām, kas māca vecāko klašu skolēnus no 7.-12. klasei. Tas nozīmētu, ka šajā posmā izglītības iestāžu skaits visā Latvijā varētu sarukt pat par simtu. Satraukumu par jauno skolu kartējumu gan pauž Pierīgas pašvaldības. Arī tur skolu skaitu plānots mazināt. Piemēram, Siguldā varētu slēgt Krimuldas vidusskolu un vēl vienā pamatskolā samazināt klašu skaitu. Taču, kur likt šos skolēnus pēc iestāžu slēgšanas, neviens atbildēt nevarot.
Līga Sausiņa, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja: “Mēs viņus nevaram sastumt, jo tad būtu jāver vaļā papildu klases. Kādam varbūt šķiet, ka mums ir brīvas telpas. Jā, mums ir pilsētas vidusskola, vēl viena brīva telpa – tā ir tualete. Tas varbūt ir sarkasms, bet tā bilde nav gluži tāda, kādu viņu zīmē, un nevar ekselī skatoties, taisīt izglītības reformu.”
Esošo trīs vidusskolu vietā tikai viena vidējas izglītības iestāde pēc šā plāna paliktu arī Ķekavā. Arī šis novads ministrijas plānu kritizē, jo Ķekavas vidusskolā gan esošajiem, gan potenciāli arī Baldones un Baložu skolēniem vietas nepietiek.
Juris Žilko, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs: “Tīri fiziski, ja šis ministrijas piedāvātais modelis, divas vidusskolas slēdz, pāriet uz vienu, mums fiziski nepietiek vietas. Mēs pirms trīs gadiem uzcēlām piebūvi, šobrīd tā jau ir pilna Ķekavā. Baložos pirms gada nodevām jaunu piebūvi ar pāri 240 vietām, šobrīd jau pilna. Katrā vidusskolā mums ir četras, piecas, pat septiņas pirmās klases.”
Arī Ādažu novada vadītāja pauž, – Pierīgā situācija ir cita nekā pārējā Latvijā. Šeit drīzāk nepieciešamas jaunas skolas, ne esošo optimizācija. Tam piemērs esot arī Ādažu sākumskola. Pirms trim gadiem atvērtās skolas kapacitāte bija 800 bērnu. Šobrīd tā jau ir pārpildīta.
Ādažu novada domes priekšsēdētāja: “Šogad uz 1. septembri mums būs 930 skolēni. Un, ja mēs atgriežamies pie mērķa – kvalitatīva izglītība – tas nozīmē, ka mums ir jādomā arī par tīkla paplašināšanu tur, kur šie iedzīvotāji ir.”
Izglītības un zinātnes ministre pauda, tā izprot Pierīgas pašvaldību raizes, taču dati rāda ko citu. Liels skolēnu skaits ir tikai pamatskolas posmos, kamēr vidusskolās situācija tāda nav (Rīgas Metropoles piezīme – Pierīgas pašvaldības aicina skatīties nākotnes perspektīvā, kad pamatskolas posma skolēni pāries mācīties vidusskolā). Anda Čakša, izglītības ministre: “Mēs arī raugāmies uz Rīgu un Pierīgu atsevišķi no Latvijas. Bet Pierīga ir savdabīga ar to, ka vidējās izglītības posmu, datos balstoties, daudzi bērni brauc iegūt Rīgā. Līdz ar to Rīgu un Pierīgu mēs skatāmies kopainā. Un jāsaprot, kā šo vidējās izglītības posmu vienādā kvalitātē var iegūt visā teritorijā.”
Vienlaikus ministre atzīst, ka atsevišķās Pierīgas pašvaldībās skolas būtu arī jāceļ.
Informatīvajā ziņojumā par skolu tīkla sakārtošanu, kas jāizstrādā līdz augusta vidum, esot paredzēta arī sadaļa, kas aktualizē investīciju piesaisti šajās vietvarās tieši jaunu skolu būvniecībai.
