Carnikavas novads

    9525
    Iedzīvotāji
    28575
    Iedzīvotāji vasarā
    80,2
    Platība km²

    Administratīvais centrs: Carnikava

    Ciemi: Carnikava, Eimuri, Garciems, Garupe, Gauja, Kalngale, Laveri, Lilaste, Mežciems, Mežgarciems, Siguļi

    Interneta vietne: www.carnikava.lv

    Carnikavas novads vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā – Gaujas. Šī ir senās Kubeseles novada Līvu zeme. 1211. gadā Indriķa Livonijas hronikā minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par “Koivemundi” (upes muti), savukārt paši līvi šo vietu dēvējuši par “Sarnikau” (ošleju).

    Carnikavas novads no galvaspilsētas atrodas 29 km attālumā, daudzi te brauc baudīt dabas skaistumu un īpašo jūras tuvumu. Savukārt pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem rūpējas, lai tas būtu zaļš, aktīvs un dabai draudzīgs novads, kas ikvienam piedāvā veselīgas atpūtas iespējas.

    Carnikavas novada teritorijā ir piecas upes un kanāli, pieci ezeri un četras salas. Carnikavas novadu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži (P1). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš “Via Baltica” (E67). Novadam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Skulte. 19 km piekrastes līnija gar Rīgas jūras līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei. Mežsaimniecības un īpaši aizsargājamās teritorijas aizņem 55,06%, lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 20,73%, bet ūdens objektu zeme – 6,67% Carnikavas novada teritorijas.

    Dabas parks “Piejūra” iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Novadā ir divas Gaujas grīvas ainavu aizsargājamās teritorijas, kā arī Baltijas jūras piekraste. Novada nozīmīgākie objekti ir dabas parks “Piejūra”, paraboliskās kāpas, ezeri: Ummis, Garezeri, Dzirnezers, Laveru ezers un Pulksteņu ezers. Carnikavas Novadpētniecības centrs, gājēju un velosipēdu tilts, Carnikavas promenāde, koka taka Garciemā, Carnikavas muižas parks, Svētku laukums, Mežgarciems, kā arī citi objekti.